Kur dzīvo?

Apdzīvo praktiski jebkuru Latvijas biotopu, izņemot dažus augstos purvus ar ļoti skābu ūdeni, un lielas pilsētas. Ūdenī sastopama tikai īsā nārsta perioda laikā aprīlī: 10.04.-1.05. Pamostas no ziemas guļas uzreiz pēc sniega kušanas, un uzreiz dodas uz nārsta vietām. Nārsto jebkurā ūdenstilpē ar stāvošu ūdeni; nav pārāk izvēlīga pret ūdens kvalitāti. Ziemo zem ūdens: strautos, upītēs, ezeros vai kūdras purvos.

Ko ēd?

Purva vardes ēdienkartē ir dažādi sauszemes bezmugurkaulnieki: vaboles, tauriņu kāpuri, plēvspārņu un taisnspārņu kukaiņi, zirnekļi, mīkstmieši, sliekas, tūkstoškāji, kuru sastāvs ir atkarīgs no dzīves vietas un gadalaika. Nārsta laikā vardes ēd mazāk.

Svarīgi un interesanti fakti

Purva varde, Parastā varde

Latvijā sastopamas 2 brūno varžu ģints sugas: parastā varde un purva varde – tās ir ļoti līdzīgas pēc izskata. Parastās vardes ir lielākas, purva vardes purna daļa ir smaila un pagarināta. Uz parastās vardes vēderiņa ir izteikts tumša marmora raksts, savukārt purva vardes vēderiņš ir balts.

Aktīvas krēslā un tumsā. Šad tad sastopamas arī dienā, it īpaši pēc lietus vai mākoņainā laikā.

Vardes ir ļoti labas lēcējas, jo tām ir garas, spēcīgas pakaļkājas; tās arī ir labas peldētājas.

Ikrus nērš ne tikai pastāvīgās ūdenstilpēs, bet arī tādās vietās kā peļķes, grāvji, risēs uz ceļa. Riesta dziesma atgādina attālu suņu riešanu, rūkšanu vai urkšķēšanu.

Nārsta laikā mātīte var iet bojā no stipriem tēviņa “apskāvieniem” – tas dažreiz satver viņu tik stipri, ka var saplēst viņas plāno ādiņu.

Informācijas avoti: latvijasdaba.lv, Vikipēdija, www.krasnouhie.ru

Foto: redzet.eu, pixabay.com