Kā izskatās?

Asarim ķermenis ir samērā augsts un no sāniem saplacināts. To sedz ktenoidālas zvīņas. Lielākajiem asariem uzreiz aiz galvas izveidojas kumpa mugura. Mute ar sīkiem, asiem zobiem, vērsta uz priekšu.

Mugura zaļganbrūna, sāni zaļgandzelteni, vēders dzeltenīgs vai balts. Uz sāniem 5-9 tumšas šķērssvītras. Asarim ir 2 muguras spuras, pirmā ar asiem stariem, otrā ar mīkstiem. Pirmās muguras spuras galā melns plankums. Vēdera spuras, anālā spura un astes spura sarkanas vai oranžas.

Asarim var būt ļoti dažādi izmēri, kas atkarīgs no ūdenstilpes rakstura. Lielākie īpatņi sasniedz 40 cm garumu, bet masu līdz 1,5 kg.

Kur dzīvo?

Asaris ir viena no visizplatītākajām saldūdens zivju sugām. Tas ir sastopams daudzās upēs un ezeros. Nelielos, stipri aizaugušos un slēgtos ezeros, kur ziemā trūkst skābekļa, parasti nav sastopams.

Ko ēd?

Asaris ir plēsīgs un barojas ar dažādām, mazām zivtiņām, piemēram, auslejām, vīķēm un raudām. Mazie asarīši barojas ar zooplanktonu.

Svarīgi un interesanti fakti

Latvijā vecākais zināmais asaris ir sasniedzis 15 gadu vecumu. Asarim dzimumgatavība iestājas 1-7 gadu vecumā, kad tas sasniedzis 5-22 cm garumu. Mātītes auglība viena nārsta laikā ir 1000 – 900 000 ikru. Asari Latvijā nārsto no aprīļa līdz jūnijam.

Etimoloģiski nosaukumi latviešu un lietuviešu (ašarys, ešerys) valodā ir radnieciski un saistīti ar vārdu “ass”.

Informācijas avoti: https://www.latvijasdaba.lv, Vikipēdija

Attēla autore: Anastasija Ovsepjana