Kā izskatās?

Savvaļas karpa, salīdzinot ar mājas karpām, ir slaidāka. Tām ir zeltaini pelēkdzeltena ādas un zvīņu krāsa, bet gaļa sārta. Karpai pie augšlūpas ir 2 pāri taustekļi. Bet biezajām un lielajām zvīņām raksturīgs tīklveida raksts. Savvaļas karpa sver apmēram 2 reizes mazāk nekā mājas karpa. Mājas karpa var sasniegt 110 cm garumu un svaru – 40 kg. Lielākā jebkad zināmā karpa ir bijusi 125 cm gara, ar svaru 45 kg. Visvecākā zināmā karpa ir sasniegusi 65 gadu vecumu.

Kur dzīvo?

Karpām patīk lielas ūdenskrātuves ar lēni plūstošu vai stāvošu ūdeni un dūņainu pamatu. Tām patīk dzīvot nelielos baros, kas sastāv vismaz no 5 karpām.

Ko ēd?

Karpa ir visēdāja. Tā var baroties ar dažādiem ūdensaugiem, bet tai labāk patīk rakņāties pa dūņaino tilpnes dibenu, meklējot kukaiņus, vēžveidīgos un tārpus. Karpas kāpuri barojas ar zooplanktonu.

Svarīgi un interesanti fakti

Latvijā karpa audzēta dīķsaimniecībās jau no 13. gadsimta. Karpa spēj izdzīvot ūdenstilpē ar zemu skābekļa daudzumu, jo nepieciešamības gadījumā tā spēj gaisu ierīt ar muti, to izbāžot laukā. Karpai dzimumgatavība iestājas 1 – 6 gadu vecumā, sasniedzot 10-53 cm. Lai arī nārsts parasti ir pavasarī, karpa var nārstot vairākas reizes gadā atkarībā no ūdens temperatūras. Tās auglība sezonā ir 4000—300 0000 ikru. Latvijā karpa nārsto maijā un jūnijā. Šī zivs veido hibrīdus ar karūsu un sudrabkarūsu.

Karpas medī arī dažādi putni, piemēram, jūras krauklis, zivju gārnis, lielā gaura un zivjērglis, kā arī zīdītāji, piemēram, ūdrs un ūdele.

Informācijas avoti: Vikipēdija

Attēla autore: Anastasija Ovsepjana