Kā izskatās?

Sams ir liela samveidīgā zivs, kas pieder samu dzimtai. Samu var atpazīt pēc tā lielās, plakanās galvas un platās mutes, kas vērsta uz augšu. Samam ir daudzi, sīki zobiņi un divas garas ūsas augšžoklī un četras īsākas apakšžoklī. Tam ir gara anālā spura, kas stiepjas līdz astes spurai, un maza, smaila muguras spura, kas novietota relatīvi tuvu galvai. Tā krūšu spuras ir slaidas un tiek izmantotas, lai satvertu medījumu. Spuras norobežo telpu, liekot zivij bēgšanai izvēlēties sama plati atplesto muti. Samam nav zvīņu, un tā āda ir ļoti gluma. Vēders ir gaišs. Sams var izaugt 3 metrus garš un svērt 150 kg.

Kur dzīvo?

Sams ir vienīgā samveidīgā zivs, kas dzīvo Latvijā. Sami dzīvo galvenokārt lēni plūstošās upēs un duļķainos, siltos un lielos ezeros. Latvijā tas galvenokārt dzīvo Daugavas lielbaseina upēs.

Ko ēd?

Sams barojas ar dažādiem zemūdens tārpiem, kukaiņiem, vēžveidīgajiem un zivīm. Lielie sami medī arī vardes, peles, žurkas, putnus, pat pīles. Sams medī arī mazākus savas sugas indivīdus. Tomēr sama pamatbarība ir zivis. Zvejnieki, lai noķertu lielu samu, par ēsmu mēdz izmantot trušu gaļu, aknas.

Svarīgi un interesanti fakti

Sams ir slinka zivs, kas labprāt nekustas. Tam medīt palīdz arī ļoti labā dzirde. Atšķirībā no citām zivīm sams nekad nelec, pat tad, kad peld tuvu ūdens virsmai. Tas parasti ir vienpatnis, un katram indivīdam ir sava teritorija, ko tas uzmana un sargā. Ūdeņos, kur netrūkst mazu zivju, samērā tuvu cits citam var dzīvot vairāki sami. Sams var sasniegt 30 gadu vecumu, nepārtraukti augot lielāks un lielāks.

Dzimumgatavība samam iestājas 2-7 gadu vecumā, kad tas ir sasniedzis 35-108 cm garumu. Samu nārsts sākas aprīlī un ilgst līdz augustam. Ikru skaits ir atkarīgs no mātītes lieluma , mēdz būt 100-370 tūkstoši. Tikai jaunu samu gaļa ir piemērota cilvēku pārtikai, tas ir garšīgs, ja ir vieglāks par 15 kg. Ja sams ir lielāks, tad zivs ir ļoti trekna un cilvēkam ir grūti sagremojama.

Informācijas avoti: Vikipēdija

Attēla autore: Anastasija Ovsepjana