Ko ēd?

Neizvēlīgs visēdājs - pārtiek gan no dzīvnieku, gan augu valsts barības. Ēd dažādus bezmugurkaulniekus, zivis, abiniekus, rāpuļus, putnu olas un mazuļus, peļveidīgos grauzējus, augu dzinumus, sakneņus, augļus, sēklas. Veģetārā barība jenotsuņa ēdienkartē īpaši nozīmīgu vietu ieņem rudenī - uzbarošanās periodā. Rudenī, tāpat pavasarī pēc pamošanās no ziemas snauda neatsakās arī no maitas.

Kur dzīvo?

Apdzīvo galvenokārt lapu koku un jauktos mežus ar biezu pamežu un bagātīgu paaugu. Priekšroku dod mitriem biotopiem; izvēloties dzīvesvietu, raugās, lai tuvumā būtu kāda ūdenstilpe.

Svarīgi un interesanti fakti

Mazākais suņu dzimtas savvaļas zvērs Latvijā. Jenotsunim labi attīstīta oža, bet dzirde un redze ir salīdzinoši vāja. Sejas un vaigu spalvas kontrastējošas: balts purns, balta “vaigubārda”, kas ieskauj melnus laukumus ap acīm. Tieši šo melno laukumu dēļ dzīvnieks nodēvēts par jenotsuni, jo līdzīga sejas “maska” ir jenotam. Jenotsuns atšķiras no jenota pēc astes krāsas (jenota astei ir gredzenveida krāsojuma matojums). Jenots labi kāpj kokos, ko jenotsuns nedara.

Pārvietojas galvenokārt soļos vai lēnā riksī. Labi peld. Briesmu gadījumā parasti nevis bēg, bet cenšas noslēpties, maskēties; nereti (ja tiek pārsteigts pēkšņi) mēdz izliekties beigts.

Ziemu pavada dziļā snaudā, pārtiekot no zemādas tauku rezervēm.

Informācijas avoti: latvijasdaba.lv, Vikipēdija

Foto: redzet.eu, pixabay.com