Kanādas zeltgalvīti sauc arī par Kanādas zeltslotiņu; tā pieder pie kurvjziežu dzimtas augu sugas. Kanādas zeltgalvīte ir daudzgadīgs, liels lakstaugs, kas augstumā sasniedz 70-150 cm. Tās dabiskais izplatības areāls atrodas Ziemeļamerikā, taču tā ir ieviesta un sekmīgi izplatījusies daudzviet Eiropā. Latvijā plaši izplatījusies, veido blīvas grupas nezālienēs, atmatās, gar dzelzceļiem un ceļiem. Savvaļā tā aug galvenokārt apdzīvotās vietās un ceļmalās. Taču, tā kā tā strauji izplatās, tagad to var sastapt jebkur. Pašreiz apdraud dabiskās ekosistēmas.

Kanādas zeltgalvīti izmanto kā dekoratīvu un ārstniecības augu. Tā ir bīstama nezāle lauksaimniecības zemēs, jo tās sēklas ar vēja palīdzību izplatās lielos attālumos. Dīgstot un izplatoties pļavās un laukos, Kanādas zeltgalvīte traucē lauksaimniecības augu un lopbarības zālaugu augšanu.

Oficiālajā medicīnā augs uzskatāms par spēcīgu diurētisku līdzekli, pateicoties saponīnu aktīvajām urīna dzenošajām īpašībām. Zeltgalvīte paaugstina urīna pH līmeni, tāpēc ir ierobežojumi, lietojot šo augu fosfātu akmeņu gadījumā.

Informācijas avots: www.latvijasdaba.lv, Vikipēdija, https://www.agfonds.lv