Kā izskatās?

Karūsa ir vidēji liela vai liela saldūdens zivs. Latvijā lielākie īpatņi sasniedz 33 cm garumu. Ķermenis karūsai augsts, no sāniem saplacināts. Mute vērsta uz priekšu vai nedaudz uz augšu. Pie mutes, atšķirībā no karpas, karūsai taustekļu nav. Mugura zaļganbrūna, sāni un vēders zeltaini vai dzeltenīgi brūni. Muguras spuras un anālās spuras pēdējais nezarotais stars ar zobiņiem. Zvīņas lielas.

Kur dzīvo?

Karūsa Latvijas saldūdeņos ir viena no visizplatītākajām zivju sugām. Tā sastopama daudzās upēs un vairumā ezeru un dīķu. Karūsa mājo ar veģetāciju bagātās, seklās ūdenstilpēs: ezeros, dīķos, lēni plūstošās upēs un stāvošās attekās. Latvijā karūsa ir pati izturīgākā zivs pret skābekļa trūkumu, tādējādi garās ziemās tā spēj veiksmīgāk pārziemot.

Ko ēd?

Karūsa ir visēdāja, barojas gandrīz visu diennakti, tomēr galvenokārt naktī. Tās barība ir planktons, bezmugurkaulnieki, dažādi augi un detrīts (detrīts veidojas no augu šūnu fragmentiem, čaulām, dzīvnieku skeletu daļām un dažādiem izdalījumiem).

Svarīgi un interesanti fakti

Dzimumgatavība karūsai iestājas 2 – 7 gadu vecumā, sasniedzot 11 – 23 cm garumu. Nārsto jūnijā un jūlijā. Auglība 0,7—513 tūkst. ikru. Karūsa veido hibrīdus ar karpu un sudrabkarūsu. Makšķerniekiem nav iecienīts loms, bet karūsu bieži izmanto kā ēsmas zivtiņu.

Informācijas avoti: Vikipēdija

Attēla autore: Anastasija Ovsepjana