LA Anas platyrbyncbos; EN Mallard; DE Stockente; RU Кряква

Pazīmes: ķermenis ir 50-65 cm garš, spārnu plētums 81-98 cm, svars 0,9-1,2 kg. Lielākā peldpīle Latvijā.

Balss: skaļa pēkšķēšana.

Biotops: apdzīvo dažāda veida ūdeņus, arī apdzīvotās vietās un pilsētās.

Dzīves veids: barībā gan augi (sēklas, augu lapas un dzinumi, pat ozolzīles), gan dzīvnieki (vēzīši, vabolītes, spāru, trīsuļodu, maksteņu kāpuri, gliemji). Atlido martā, aizlido novembrī. Ļoti bieži pārziemo. Ligzdo 30 000 – 40 000 pāru.

Interesanti fakti: Pīles, snaužot, stāv uz tās kājas, kas ir pretējā pusē spārnam, zem kura šie putni paslēpj galvu. Tas ir nepieciešams, lai saglabātu līdzsvaru. Cilvēki bieži baro pīles. Ornitologi māca, ka gulbjus un pīles cilvēkam vispār nevajadzētu barot. Meža pīles un gulbji ir gājputni, kuriem ziemā būtu jālido uz dienvidiem, taču, tā kā cilvēki pīles baro, tās arvien biežāk pārziemo Latvijā, īpaši pilsētās. Pīles pie barošanas pierod ļoti ātri un tādā mērā, ka nelido prom pat tad, ja tiem draud iesalšana ledū. Ornitologi ir vienisprātis, ka baltmaize, nav veselīga un pilnvērtīga barība. Jāņem vērā arī tas, ka putnu neapēstā maize piesārņo ūdeni, tā ūdenstilpē sāk pūt, savukārt tas liek veidoties aļģēm, kas ir nāvējošas zivīm. Šīs aļģes ir kaitīgas arī pašiem putniem, kas nereti to dēļ saslimst, bet pūstošās maizes un aļģu dēļ ūdens sāk smakot. Tāpat nevajadzētu putnus barot ar vafelēm, cepumiem, čipsiem vai konfektēm – tas vairāk kaitēs nekā palīdzēs! Baro putnus ar auzām, kviešiem, citiem graudiem, cieti novārītu biezputru (bez cukura!), rīvētiem burkāniem, tvaicētiem dārzeņiem, piemēram, brokoļiem vai kartupeļiem, saldētiem, bet atkausētiem zirņiem, kukurūzu, salātlapām, spinātiem. Meža pīles vari cienāt arī ar ozolzīlēm.

Foto: pixabay.com