Mušmires (Amanita) ir aptuveni 700 sugu liela lapiņu sēņu ģints, kas pieder mušmiru dzimtai. Latvijā atrastas 19 sugas.

Mušmires ir vidēja līdz liela izmēra cepurīšu sēnes, ar bieži spilgti krāsotām cepurītēm, uz kurām ilgstoši saglabājas vispārējā un daļējā plīvura atliekas plēksnīšu, retāk lēveru veidā. Cepurītes forma no izliektas līdz plakanai, lapiņas mīkstas, baltas (reti vāji dzeltenīgas), brīvas.

Ģints tipiskā suga ir sarkanā mušmire.

Latvijā atrastās sugas

Bālā mušmire

Baltā mušmire

Bārkstainā mušmire

Brūnā mušmire

Dzeltenā mušmire

Elijas mušmire,

Panteru mušmire

Pelēkā mušmire

Sarkanā mušmire

Sarkstošā mušmire

Violetbrūnā mušmire

Zaļā mušmire

Vairums Latvijā augošo mušmiru ir indīgas, īpaši zaļā un baltā mušmire, kuras pieder pie pasaules indīgākajām sēnēm un satur dažādu toksīnu kompleksu, kura bīstamākā sastāvdaļa ir alfa-amanitīns, kas izraisa neatgriezeniskus aknu un nieru bojājumus, kas ļoti bieži beidzas ar nāvi.

Puse zaļās mušmires cepurītes satur nāvējošu dozu pieaugušam cilvēkam, tāpēc pat sabirzušas sēnes daļas, nejauši pagatavotas kopā ar citām sēnēm, var būt nāvējošas.

Ja, sēņojot, Jums rodas šaubas par konkrēto sēni, labāk neriskējiet un neņemiet to.