Latvijā bieži sastopama paparžu suga ir parastā paparde jeb ērgļpaparde.

Pie paparžaugiem pieder senākie no zināmajiem sauszemes augiem – psilofīti jeb pirmie sauszemes augi. Lielu daudzveidību paparžaugi sasniedza karbona periodā, pirmo reizi parādoties kokveida formā. Paleozoja ēras beigās vairākums paparžaugu izzuda. Paparžaugiem ir īstas saknes un vadaudu sistēma. Paparžaugi vairojas ar sporām. Paparžu lapu augšpusē vasarā parādās dzeltenbrūnas sporangiju grupas – sori. Tajos dalīšanas rezultātā izveidojas sporas. Nonākot uz mitras augsnes, spora sāk dīgt. Tai dīgstot, uz augsnes izveidojas sirdsveida plātnīte, uz kuras attīstās vīrišķie un sievišķie vairošanās orgāni.

Parastā ērgļpaparde sastopama visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Tai ir gari sakneņi, kas ātri izplatās pļāvās un mežos. Parastā ērgļpaparde ir grūti iznīdējama nezāle tīrumos un dārzos.

Mitoloģijā papardes ziedam tika piedēvētas maģiskas īpašības, lai gan patiesībā papardes nezied.

Foto: www.redzet.eu

Informācijas avots: www.latvijasdaba.lv, Vikipēdija, Lielā ilustrētā enciklopēdija