Parasto kļavu sauc arī par Platānu kļavu. Tas ir ziepjkoku dzimtas suga, kura sastopama bieži visā Latvijas teritorijā. Suga tīraudzes parasti neveido. Sastopama auglīgos platlapju mežos, upju krastu nogāzēs un gravās. Savrupi koki arī kultūrainavā. Bieži stādītās alejās un parkos.

Kļava ir vasarzaļš koks; tā sasniedz 20-30 metru augstumu. Miza ar gareniskām rievām, no tumši brūnganpelēkas līdz gandrīz melnai. Vainags plašs, izplests, blīvs, ieapaļi olveidīgs. Lapas plānas, vienādas krāsas abās pusēs, jaunās lapas ar īsu apmatojumu. Lapas plātne pamatā plati sirdsveidīga vai ķīļveida, mala ar attāliem smailiem zobiņiem.

Jaunie dzinumi sarkanbrūni, spīdīgi un kaili. Ziedi dzeltenzaļgani, sakopoti zaru sānos daudzziedu ziedkopās. Kļava ir labs nektāraugs. Spārnuļi kaili, spārnu platums līdz 4 cm. Riekstiņi kaili. Zied lapu plaukšanas laikā, parasti maijā. Augļi nogatavojas septembrī. Dekoratīvs koks, īpaši ziedēšanas laikā un vēlā rudenī, kad lapas krāsojas dzeltenos un sarkanos toņos.

Parastās kļavas koksne ir gaiša un spīdīga, cieta un blīva; tā tiek lietota galdniecībā un virpošanā. Koksni lieto arī malkai. Sula pavasarī satur ievērojamu cukura daudzumu.

Svarīgi vai interesanti fakti

Botāniķi sulu kustības sākumu kļavas ostā uzskata par pavasara sākumu augu pasaulē.

Informācijas avoti: https://www.latvijasdaba.lv , Vikipēdija

Foto: pixabay.com