Kā izskatās?

Līdakai ir torpēdveidīgs, slaids ķermenis, kas ir nedaudz no sāniem saplacināts. Tai ir liela, pīles knābim līdzīga galva un daudz asu zobu. Līdaka var izaugt ļoti liela. Kopumā mātītes ir lielākas nekā tēviņi. Tēviņa datētais maksimālais ķermeņa garums ir bijis 137 cm, svars 28,4 kg, mātītei 150 cm garums, svars 35 kg.

Līdakas mugura ir zaļganmelna, sāni zaļgani pelēcīgi vai brūngani ar dzeltenīgiem plankumiem. Zaļganais tonis virzienā uz pavēderi plūstoši pāriet baltā. Dziļās upēs, ezeros un dīķos, kuros tumšs, dūņains dibens, līdakas krāsa ir tumšāka, upēs un ezeros ar smilšainu dibenu tā ir zeltaina, bet ar zālēm aizaugušos dīķos – zaļgandzeltena. Raibumotas ir arī līdakas spuras. Zaļdzeltenraibais līdakas krāsojums ļauj tai labi noslēpties un kļūt nemanāmai starp ūdensaugiem. Tās acis ir stipri izvirzītas uz āru un nekustīgā stāvoklī ļauj pārskatīt lielu platību.

Kur dzīvo?

Parastā līdaka ir plēsīga saldūdens zivs – tā mīt daudzās upēs un ezeros Latgalē. Nelielos stipri aizaugušos slēgtos ezeros parasti nav sastopama. Līdaku plašā izplatība izskaidrojama ar to, ka tās gandrīz katrā upē, ezerā vai dīķī atrod sev labvēlīgus dzīves apstākļus – ūdeni ar pietiekamu skābekļa daudzumu, barību, labvēlīgas nārsta vietas un zooplanktonu mazuļu barībai.

Ko ēd?

Pamatbarība – zivis, rudeņos arī vardes un vēžveidīgie. Līdakai ir raksturīgs arī kanibālisms. Svarīgi un interesanti fakti

Līdaka ir vientuļniece un izteikti teritoriāla zivs. Latvijā mītošas līdakas var sasniegt 13 gadu vecumu.

Līdakai dzimumgatavība iestājas 1-7 gadu vecumā, kad tā ir sasniegusi 20-60 cm garumu. Mātītes auglība nārsta laikā ir 1000 - 1 000 000 ikru.

Latviešu vārdam līdaka atbilstoši nosaukumi atrodami arī citās baltu valodās: lietuviešu lydeka, lydȳs un senprūšu liede, kurus saista ar lietuviešu lȳdis (“lēciens”), lydavoti (“lēkāt”, “kustēties”). Literatūrā nereti izmantots tēlains līdakas apzīmējums zaļsvārce.

Informācijas avoti: https://www.latvijasdaba.lv, Vikipēdija

Attēla autore: Anastasija Ovsepjana