Parastā liepa ir līdz 30 m augsts malvu dzimtas koks ar plašu vainagu. Jauniem kokiem miza gluda, vēlāk rievaina. Jaunie dzinumi sarkanīgi vai olīvzaļi. Lapas vienkāršas, ar kātu un vairāk vai mazāk asimetrisku sirdsveida pamatu. Lapu apakšpuse zilganzaļa, dzīslojumu stūros rūsganu matiņu pušķi. Ziedi bāldzelteni, smaržīgi. Ziedkopas seglapa parasti nesniedzas līdz ass pamatam. Zied jūnijā, jūlijā.

Parastā liepa aug mežos, upju krastos, uz ezeru salām. To audzē arī ceļmalās un apdzīvoto vietu tuvumā. Tas ir labs nektāraugs.

Svarīgi vai interesanti fakti

No žāvētiem liepu ziediem gatavo uzlējumus, tējas. Lieto kā sviedrējošu līdzekli augšējo elpošanas ceļu iekaisumu un saaukstēšanās ārstēšanai.

Senlatvieši no liepas darināja bērnu šūpoles un kokles, greba karotes, pavārnīcas, abras, pūrus un vāceles, taisīja galdus, krēslus, drēbju vāles un dzirnavu milnus. No lūkiem pina tīnes, grozus, tarbas, cibiņas, virves un arī vīzes. Mīkstā liepas koksne neder malkai un būvniecībai, bet liepas der skaistumam ceļu alejās, parkos un māju vārtos. Pilsētās liepas attīra gaisu, paciešot piesārņojumu labāk par citiem kokiem. Liepu stādījumi spēj aizturēt līdz pat 80 % putekļu. Viena dižliepa vasarā saražo ap 2500 m3 skābekļa.

Informācijas avoti: https://www.latvijasdaba.lv , Vikipēdija, radioswhgold.lv

Foto: pixabay.com