Kur dzīvo?

Vidēji mitri un mēreni sausi, vidēji ēnaini lapu koku meži, biežāk ūdenskrātuvju tuvumā, kā arī apdzīvotās vietās un to tuvumā. Latvijā šis vīngliemezis sastopams gandrīz katrā vecā parkā, taču tas atradis sev piemērotus dzīves apstākļus arī lapu koku mežos un upju palienēs. Septembrī, sākoties vēsām naktīm un pirmajām salnām, vīngliemeži meklē ziemošanas vietas, ierokas augsnē, aizver čaulas ieeju ar ziemošanas vāciņu, kuru veido no gļotām, kas bagātas ar kalcija karbonātu. Šādā veidā tie labi pārcieš augsnes sasalšanu un arī kailsalu.

Ko ēd?

Vīngliemežu barība ir lakstaugi un to atmirušas daļas.

Svarīgi un interesanti fakti

Vīngliemeži Latvijā ievesti 15. un 16. gadsimtā. Sākumā tie audzēti klosteru dārzos, lietoti kā ārstniecības līdzeklis un Lieldienu gavēņa ēdiens, bet tad pakāpeniski pārgājuši dzīvot savvaļā.

Biezā čaula gliemežus labi pasargā no visiem dabīgajiem ienaidniekiem, taču, trūkstot kaļķim, čaula ir plāna, tātad vieglāk sakožama, sagraužama, saknābjama, jo gliemežus labprāt ēd gan žurkas un peles, gan putni.

Visiem vīngliemežiem čaula ir savīta uz labo pusi. Uz vairākiem tūkstošiem gliemežu var gadīties atrast vienu tādu, kuram čaula savīta uz pretējo pusi.

Vīngliemeži ir hermafrodīti, tas nozīmē, ka katrs gliemezis var pildīt gan mātītes, gan tēviņa lomu, un katrs gliemezis ir spējīgs dēt olas.

Informācijas avoti: redzet.eu, latvijasdaba.lv, Vikipēdija

Foto: redzet.eu, pixabay.com