Kā izskatās?

Pieauguša plauža ķermeņa garums parasti ir 30 - 55 cm, vidējais svars 2 - 4 kg. Bet plaudis var sasniegt 75 cm garumu un svērt vairāk kā 6 kg. Plauža ķermenis ir sāniski saplacināts, un tam ir augstu izcelts muguras kūkums. Zvīņas ir sudrabaini pelēkā krāsā, lai gan vecākas zivis iegūst bronzas krāsas toni, īpaši tās, kas dzīvo tīros ūdeņos. Spuras ir tumši pelēkas vai gandrīz melnas, tās nekad nav sārtas. Spuru krāsa ir viena no galvenajām pazīmēm, pēc kuras plaudi var atšķirt no citām, līdzīgām zivīm. Galva relatīvi maza, arī acis un zvīņas mazas. Plaudim ir ļoti daudz asaku.

Kur dzīvo?

Plaudis mājo saldūdens tilpnēs – dīķos, ezeros, kanālos, lēni plūstošās upēs. Uzturas pie gultnes, bedrēs, mierīgās atstraumēs. Nelielās upītēs un nelielos vai stipri aizaugušos un slēgtos ezeros parasti nav sastopams.

Ko ēd?

Plaudis nakts laikā barojas tīrākos un seklākos ūdeņos nekā dienas laikā. Tas barību meklē dūņās. Īpaši iecienīti ir trīsuļodu kāpuri, gliemenes un gliemeži. Lielākās zivis barojas ar mazākām zivīm. Plaudis barojas arī ar ūdensaugiem un zooplanktonu. Tā kā plaudis nārsto straujos ūdeņos, jaunie plauži barojas, filtrējot ūdeni caur žaunu zariem. Tā galvenā barība, filtrējot ūdeni, ir ūdensblusas.

Svarīgi un interesanti fakti

Plaudis ir vienīgā plaužu ģints (Abramis) zivju suga. Plaudi sauc arī par breksi. Dzimumgatavība plaudim iestājas 2-13 gadu vecumā, sasniedzot 5-41 cm garumu. Mātītes auglība ir apmēram 400 - 912 000 ikru. Plaudis Latvijā nārsto maijā un jūnijā. Ja plaudim trūkst barības, tam attīstās plāna un asa muguras līnija. Plaudi var viegli sajaukt ar plici un spāri. Plaudis veido hibrīdus ar plici, raudu, ruduli, sapalu un vīķi.

Informācijas avoti: Vikipēdija

Attēla autore: Anastasija Ovsepjana