Kā izskatās?

Tie ir vidējā un liela izmēra kukaiņi, kuru garums ir 10-30 mm. Tiem ir plakans ķermenis, zem priekškrūtīm ir paslēpta galva. Prusakiem ir labi attīstītas kājas, tie skrien ar ātrumu līdz pat 30 cm/s. Priekšspārni ir cieti, kalpo kā segspārni. Prusakiem ir gari, skarveidīgi taustekļi, kas nodrošina orientēšanos telpās. Tiem ir 2 lielas saliktās acis un 2 vienkāršās acis.

Ko ēd?

Mežos dzīvojošie prusaki ir visēdāji – tie ēd gan dzīvnieku atliekas, gan trūdošas lapas. Istabu iemītnieki pārtiek no maizes atliekām, augļiem un dārzeņiem.

Kur dzīvo?

Virtuves prusaks un melnais prusaks dzīvo cilvēku mājokļos. Ziemeļu prusaks un meža prusaks dzīvo sausos priežu mežos.

Interesanti fakti

Eiropā dzīvo 130 prusaku sugas, bet ik pa laikam tiek atklātas jaunas sugas. Četras no tām dzīvo Latvijā: virtuves prusaks, melnais prusaks, ziemeļu prusaks un meža prusaks.

Prusakiem ir izteiktas spējas reģenerēt ķermeņa daļas, piemēram, ja tā dzīves pirmajos ciklos tiek zaudēta kāja vai ūsa, kukainis to spēj ataudzēt. Prusaki ir vieni no izturīgākajiem kukaiņiem pasaulē. Dažas sugas spēj iztikt bez barības un būt aktīvas veselu mēnesi, piedevām izdzīvot ar barības vielām ierobežotiem barības avotiem kā, piemēram, līme uz pastmarkām.

Vietās, kur dzīvo prusaki, var būt spēcīga smaka, kā arī prusaki pārnēsā mikrobus un slimību baciļus, kas var būt bīstami cilvēkiem, īpaši slimnīcās. Prusaki pārnēsā visbiežāk zarnu infekcijas (vēdertīfu, dizentēriju, holeru), dažkārt prusaki izplata arī plaušu infekcijas slimības (tuberkulozi, difteriju) un parazītisko tārpu oliņas.

Informācijas avoti: Vikipēdija, Krēsliņa L. “Kukaiņi Latvijā”

Foto: pixabay.com