Kā izskatās?

Rauda ir neliela vai vidēji liela zivs. Latvijā rauda sasniedz 33-47 cm. Lielākais zināmais svars bijis 2,6 kg. Ķermenis samērā augsts, no sāniem mazliet saplacināts. Mute ir vērsta uz priekšu vai nedaudz uz leju. Mugura ir zilganzaļa vai zilganbrūna, sāni un vēders sudrabains. Acs varavīksnene sarkana, retāk dzeltenīga. Vēdera spuras un anālā spura, retāk citas spuras dzeltenīgi sarkanas vai oranžas, sāni un vēders sudrabains, rīkles zobi vienā rindā. Pirms nārsta tēviņiem uz ķermeņa un galvas izveidojas nārsta kārpiņas.

Kur dzīvo?

Rauda ir sapalu dzimtas saldūdens zivs. Mājo dažāda lieluma upēs, upju grīvās un ezeros. Nelielos, stipri aizaugušos slēgtos ezeros parasti nav sastopama. Raudai patīk bagātīgi aizauguši ezeri, lielas un vidēji lielas, lēni plūstošas upes.

Ko ēd?

Barojas galvenokārt ar bentosu, bezmugurkaulniekiem, zooplanktonu, ūdensaugu daļām un detrītu (detrīts veidojas no augu šūnu fragmentiem, čaulām, dzīvnieku skeletu daļām un dažādiem izdalījumiem).

Svarīgi un interesanti fakti

Dzimumgatavība raudai iestājas 1-10 gadu vecumā, sasniedzot 7-13 cm garumu. Nārsto stāvošos, seklos (5-20 cm dziļumā) un biezi aizaugušos ūdeņos, pārplūdušās pļavās vai arī straujos, seklos strautos uz grants oļiem vai augiem. Latvijā nārsta periods ir no aprīļa beigām līdz jūnija sākumam.

Rauda veido hibrīdus ar plaudi, plici, ruduli, vīķi, ausleju un apakšmuti. Iekšējo ūdeņu rūpnieciskajā nozvejā pēc masas viena no visvairāk nozvejotajām zivīm.

Informācijas avoti: https://www.latvijasdaba.lv, Vikipēdija

Attēla autore: Anastasija Ovsepjana