Kā izskatās?

Vēdzele ir vidēji liela vai liela zivs. Tās ķermeņa garums parasti ir 35 – 40 cm; Latvijā lielākie īpatņi izaug līdz 65 cm.

Vēdzeles ķermenis šķērsgriezumā ieapaļš. Uz muguras divas spuras ar mīkstiem stariem. Galva no augšas saplacināta. Mute ar sīkiem zobiem, vērsta uz priekšu. Pie apakšžokļa viens garš tausteklis, pie nāsīm pa vienam īsam. Ķermenis klāts sīkām zvīņām, līdz ar to izskatās kails. Mugura, sāni un spuras zaļgandzeltenīgi vai gaiši brūni, ar brūniem vai melniem plankumiem.

Kur dzīvo?

Latvijā vēdzele sastopama vairākumā upju un daudzos ezeros. Nelielos un stipri aizaugušos, īpaši slēgtos ezeros parasti nav sastopama. Mājo ar skābekli bagātās, kustīgās ūdenstilpēs, kas var būt lieli ezeri un upes ar lēnu straumi, nelielas upītes un strautiņi. Uzturas pa vienai kādā slēptuvē – zem akmens vai krituša koka, dziļākā iedobē, krasta izskalotās alās, starp koku saknēm vai biezi saaugušiem ūdens augiem.

Ko ēd?

Mazāki īpatņi barojas ar kukaiņu kāpuriem, vēžiem, moluskiem un citiem bezmugurkaulniekiem. Kad vēdzele izaug lielāka, tā sāk medīt zivis un vardes. Kāpuri barojas ar zooplanktonu.

Svarīgi un interesanti fakti

Latvijā vēdzeles nobriest, sasniedzot 14 cm vai lielāku garumu. Vēdzele nārsto periodā no novembra līdz aprīlim. Zvejnieku un makšķernieku lomos sastopama samērā reti un nelielā daudzumā.

Informācijas avoti: Vikipēdija

Attēla autore: Anastasija Ovsepjana