Agrenes (agrāk sauktas sarkoscīfas), ir Latvijā pavasaros sastopamu asku sēņu ģints.

Augļķermeņi: asku sēnes, apotēciji nelieli vai vidēji lieli, 1-8 cm diametrā, sastāv no kātiņa un cepurītes. Gaļīgi, stingri, bet trausli.

Cepurīte: kausveida vai glāzveida. Parasti iekšpuse koši sarkanā krāsā. Ārmala gaišāka, parasti rozā, var būt no baltas līdz okerkrāsai, oranžai un gaiši sarkanai, klāta ar sīkiem matiņiem.

Kātiņš: parasti īss, gaišs vai cepurītes ārpuses krāsā.

Agrenes ir saprotrofas sēnes – tās aug mitrā vidē uz trūdošas lapu koku koksnes, kas bieži ieslēpta augsnē un sūnās. Agreņu sēņotne spēj pārdzīvot daudzgadīgu sausumu, taču to augļķermeņu attīstībai nepieciešami vairāki mitri mēneši no vietas. Agrenes parasti aug noēnotās vietās, kas aizsargātas no izkalšanas, vēlams arī augsts kaļķainu gruntsūdeņu līmenis. Augļķermeņu aktīvas dzīves ilgums ir ap mēnesi, vēlā rudenī izaugušie var veiksmīgi pārziemot. Sausā laikā tie strauji izkalst. Tās agrenes, kuras ir pārbaudītas, atzītas par ēdamām, taču viņu bezgaršīgums un nelielie izmēri liek tās novērtēt kā pārtikā nenozīmīgas vai neēdamas. Tas attiecas arī uz Latvijā sastopamo Austrijas agreni, kuru pēc dažiem avotiem var ēst pat svaigā veidā, taču daļa avotu to vērtē kā aizdomīgu. Agrenes gan atsevišķi, gan kopā ar to koksnes substrātu un sūnām, vēsturiski izmantotas galda dekorēšanai.