Baravikas jeb cietenes ir beku dzimtas sēnes, kuru augļķermeņus lieto pārtikā kā vērtīgas ēdamās sēnes.

Saskaņā ar pašreizējo sistemātiku, Latvijā ir zināmas 3 vai 4 baraviku sugas un 2 vai 3 egļu baravikas formas. Baraviku augļķermeņi Latvijā atrodami parasti no jūnija vidus līdz oktobra vidum trijās četrās kārtās: reti un atsevišķi jūnija beigās, ražas kārta jūlija vidū, masveidā augusta otrajā pusē un septembra pirmajā pusē dažādos mežos, sausākās vietās.

Ēdamas, ļoti garšīgas, cepamas bez iepriekšējas novārīšanas, piemērotas žāvēšanai, marinēšanai.

Uzmanību! Latvijas mežos aug arī parastā žultsbeka jeb rūgtā beka. Tā ir līdzīga baravikām, bet atšķiras no tām ar stipri izcilnēto tīkliņu uz kātiņa, parasti sārtošanos kātiņa pamatnes griezumā un sārtām uzpūtušos stobriņu atverēm, taču jaunībā sēnei tās vēl ir tikpat baltas kā baravikām. Šaubu gadījumā sēne jāpagaršo turpat mežā, pieliekot mēli, jo sajaukšana ir kulināri nepieļaujama. Sēne nav indīga, bet nav ēdama sava rūgtuma dēļ.

Ja, sēņojot, Jums rodas šaubas par konkrēto sēni, labāk neriskējiet un neņemiet to.

Interesanti fakti.

Baravikas sauļojas tāpat kā cilvēki. Ja tās aug koku ēnā un zālē, to cepurītes, visticamāk, būs ļoti gaišas. Ja tās aug vietā, kas regulāri pakļauta saules gaismai, cepurīte ātri iegūst tumši brūnu, šokolādei līdzīgu krāsu.

Baraviku augšanas ātrumu var raksturot kā vidēju. Nedēļas laikā tā var izaugt līdz aptuveni 10-12 cm, ik pēc 24 stundām iegūstot 10-30 gramus. Piemērotos apstākļos tā aug aptuveni 2 cm dienā, varbūt nedaudz mazāk. Ja apstākļi ir nelabvēlīgi, augšana var palēnināties vai pilnībā apstāties.