
Bezzobes
Kur dzīvo?
Bieži vien tās sastopamas ezeros, ūdenskrātuvēs, dīķos, vecupēs, kanālos un lēni tekošās upēs. Uzturas vietās ar organiskām vielām bagātu, dūņainu vai smilšaini dūņainu pamatu.
Ko ēd?
Parastais barošanās dziļums ir 0,5-2 m. Bezzobes ir filtrētājorganismi un to barošanās notiek vienlaicīgi ar elpošanu. Ūdens plūsma, kas ieplūst mantijas dobumā, atnes sīkas, suspendētas barības daļiņas (zoo un fitoplanktonu, kā arī detrītu). Gliemene barojas, ar sīku izaugumu (trīsstūrainu mutes daivu) palīdzību ievadot atfiltrēto materiālu mutes atverē.
Svarīgi un interesanti fakti
Vislielākā gliemene Latvijā – čaulas garums līdz 17 cm. Visām bezzobēm Latvijā raksturīga salīdzinoši plāna čaula, čaulas forma ir diezgan mainīga.
Vāciņu iekšējā virsma ir gluda, perlamutrs plāns, lūstošs, gaiši zilgans.
Dižās bezzobes ir šķirtdzimuma dzīvnieki.
Dzīves ilgums labvēlīgos apstākļos var sasniegt 20 gadus.
Sakarā ar to, ka dižās bezzobes ir labi filtratori, tās veicina ūdenstilpņu attīrīšanu.
Informācijas avoti: redzet.eu, latvijasdaba.lv, Vikipēdija
Foto: pixabay.com