Kā izskatās?

Lai varētu iegūt nektāru, bitēm ir garš snuķītis un mēle. Tām ir antenas, kas sastāv no 13 posmiem traniem, bet no 12 posmiem sievišķā dzimuma bitēm. Visām bitēm ir 4 spārni, pakaļkājas ir mazākas par pārējām kājām. Bitēm dējeklis ir pārveidojies dzelonī. Dzelonis miera stāvoklī ir paslēpts vēderā. Tā kā vēders ir ļoti kustīgs, dzeloņa dūriens vienmēr ir precīzs. Bišveidīgajiem kukaiņiem ir bagātīgs ķermeņa apmatojums.

Pie darba bišu pakaļējām kājām ir putekšņu groziņi, kuros tās savāc nektāru.

Kur dzīvo?

Bites var būt gan vientuļnieces, gan veidot lielākas vai mazākas saimes. Visattīstītākās bites ir tās, kas veido lielas saimes: medus bites, kamenes un bezdzeloņa medusbites. Lielajās saimēs kopā dzīvo bišu māte, trani un meitas – darba bites. Bišu saimes raksturo augsta organizētība ar dalītiem darba pienākumiem.

Kamenes, kas arī pieder bišu dzimtai, gatavo apaļas ligzdas no iepriekšējā gada zāles stiebriem. Ligzdas atrodas pamestās peļu alās, zem vecās kūlas, zem lapām, zem akmeņiem.

Bites vientuļnieces iekārto ligzdas dobos augos, piemēram, niedrēs, bet visbiežāk tuneļos zemē.

Kā barojas?

Bites pārtiek no nektāra un ziedputekšņiem, pirmkārt bitēm barība ir enerģijas avots, un tikai otrkārt tā ir olbaltumvielu un citu vielu avots. Bites savus kāpurus baro ar bišu maizi, ko pagatavo no ziedputekšņiem.

Svarīgi un interesanti fakti

Bitēm ir liela nozīme augu apputeksnēšanā, un dabā tās ir galvenās apputeksnētājas. Bišu priekšteči bija lapsenes, kuras ir plēsīgas.

Parazītbites jeb dzegužbites rīkojas tāpat kā putni dzeguzes. Šo bišu mātēm nav spējas savākt ziedputekšņus, un tās nemāk uzbūvēt savas ligzdas, tādēļ tās ielavās "normālo" bišu ligzdās un to šūnās iedēj savas olas. Izšķiļoties, parazībites cirmenis apēd saimnieces bites cirmeni, ja māte to jau nav izdarījusi.

Informācijas avoti: Vikipēdija, Krēsliņa L. “Kukaiņi Latvijā”

Foto: pixabay.com