Cūcene (Lactarius turpis, arī Lactarius necator un Lactarius plumbeus) ir Latvijā bieža pienaiņu ģints liela sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.

Veido mikorizu ar bērziem un eglēm. Izvēlas mitras vietas, mežmalas, purvmalas, sūnājus, nelīdzenas vietas, skābas, trūdvielām bagātas augsnes, nereti aug izkliedētās grupās. Latvijā parastais augšanas periods — no jūlija līdz novembrim. Augusta beigās un septembrī reizēm parādās ļoti lielos daudzumos.

Iesaka pēc novārīšanas lietot sālīšanai un marinēšanai, jo tāpat kā daudzām pienainēm, cūcenei pat pēc novārīšanas nepieciešams vairāku dienu garš mērcēšanas laiks sīvās piensulas neitralizācijai. Pēc novārīšanas, kuru iesaka veikt vismaz 25 minūtes sālītā ūdenī, cepurīte kļūst violeta līdz ķiršsarkana. Iesaka arī, sēnes vārot, vairākkārt mainīt ūdeni, lai aizstātu mērcēšanu.

Ja, sēņojot, Jums rodas šaubas par konkrēto sēni, labāk neriskējiet un neņemiet to.

Interesanti un svarīgi fakti.

Nosaukuma epitets turpis veidots no latīņu valodas vārda "neglīts", vadoties no sēnes cepurītes virsmas netīrā izskata.

Krievu valodā šī sēne saucas "melnā krimilde" (“чёрный груздь”), taču šai pašā valodā ar vārda “cūcene” burtisku tulkojumu “свинушка” tiek apzīmēta cūcenei nedaudz līdzīgā kailā mietene — ļoti bieži sastopama veselībai bīstama sēne. Vēl jo vairāk, šajā valodā žargonvārds "свинуха" tiek lietots šo abu sugu apzīmēšanai. Tāpēc reizēm tulkotos avotos ieviešas kļūdas.

Sīvuma dēļ daudzās Rietumvalstīs, kurās nav sēņu marinēšanas un sālīšanas tradīciju, cūcenes un daudzas citas pienaines ar sīvu sulu tiek uzskatītas par indīgām, neēdamām vai mazvērtīgām, gan parasti norādot, ka pareiza sagatavošana, kāda pieņemta Austrumeiropā, padara sēni ēdamu.

Neraugoties uz to, ka cūcene netiek pieskaitīta indīgajām sēnēm, tā ir viena no trīs sēnēm, ar kurām Latvijā saindējas visbiežāk (pārējās ir tāpat “fakultatīvi ēdamās” sēnes parastais vilnītis un dūmainā piltuvene), jo tās dedzinošā piensula rada gremošanas trakta bojājumus, ja sēni lieto bez novārīšanas.

Arī iesaka cūcenes lietot ierobežotā daudzumā un pirms gatavošanas nogriezt vai nokasīt sveķaino tumšo slāni cepurītes virsmiziņas vidus iedobē, kurā koncentrējas vairums iespējami kaitīgo vielu.