Kur dzīvo?

Sastopams dažādos ar ūdensaugiem bagātos stāvošos ūdeņos. Ūdenstilpei izžūstot, spēj saglabāties dūņainajā substrātā, blīvi noslēdzot čaulu ar plēvveida vāku. Var dzīvot tikai cietā ūdenī. Dīķgliemeži no ūdens iegūst kaļķi, kas nepieciešams čaulas veidošanai. Dīķgliemeži var dzīvot visās ūdenstilpēs – ezeros, dīķos, grāvjos, kā arī apūdeņošanas kanālos un upēs, tur, kur pamatu veido kaļķis vai citi minerāli.

Ko ēd?

Stāvošos ūdeņos uz applūdušiem stumbriem, akmeņiem vai zāles nosēžas trūdošas organiskas vielas un mikroskopiski organismi. Lielie dīķgliemeži apēd tieši šīs dzīvnieku ķermeņu, atkritumu, baktēriju, aļģu paliekas.

Svarīgi un interesanti fakti

Čaula slaidi koniska, spirāliski savīta uz labo pusi, tumši zaļganpelēka vai dzeltenpelēka. Sastopams bieži visā Latvijā, atrodams uz ūdensaugiem, dažāda substrāta un grunts.

Lielais dīķgliemezis un arī citi dīķgliemeži bija izmantoti pirmajā ekoloģiskajā eksperimentā Latvijā, kuru profesora Nauma Gregora Lebedinska vadībā veica 1922. gadā. Eksperimenta mērķis bija pierādīt, ka pēc ilgākas uzturēšanās gaisā oliņas nav traumētas, un mazie gliemezīši spēj izšķilties un attīstīties. Eksperiments notika ar vilciena un aeroplāna palīdzību. Olu kokoni bija piestiprināti pie koka nūjas un, braucot ar vilcienu, to turēja ārā pa logu, braucot ar aeroplānu – novietoti uz stikla plāksnītes, ko turēja rokā pāri lidaparāta malai. Pēc tam dīķgliemežu oliņas ielika akvārijā, kur tās sekmīgi attīstījās.

Secinājums bija nepārprotams — oliņas šādu pārvietošanos pārcieš samērā viegli. Un tādējādi ūdenī dzīvojoši gliemeži var izplatīties ar ūdensputnu palīdzību pasīvā veidā. Par to 1924. gadā tika publicēts raksts "Gliemežu kurkuļu izturība pret izžūšanu".

Lielos dīķgliemežus var turēt akvārijā. Tie lēnām pārvietojas pa stiklu un ar aso radulu nograuž aļģes, kas aug uz stikla.

Informācijas avoti: redzet.eu, latvijasdaba.lv, Vikipēdija

Foto: pixabay.com