LA Cuculus canorus; EN Common cuckoo; DE Kuckuck; RU Обыкновенная кукушка

Pazīmes: ķermeņa garums 32-34 cm, mērot no knābja gala līdz astes galam, astes garums 13-15 cm, spārnu plētums 55-65 cm, svars 105-130 g.

Balss: Tām ir raksturīga un viegli atpazīstama kūkošana. Kūko tikai tēviņi, gan tupot koka galā, gan lidojot.

Biotops: Dzeguzes sastopamas lapu koku mežos, egļu vēros, krūmājos, kapsētās, parkos, dārzos un ūdenstilpju tuvumā. Tās pastāvīgi pārlido no vienas vietas uz citu, jo ir viens no retajiem putniem, kas neligzdo.

Dzīves veids: Dzeguze barojas ar lieliem kukaiņiem, spalvainos kāpurus ieskaitot. Latvijā dzeguze barojas ar tādiem meža kaitēkļiem kā matainie vērpēju kāpuri. Retos gadījumos dzeguze izposta citu putnu ligzdas, apēdot olas vai mazuļus. Olas tās dēj citu putnu sugu ligzdās, kur tās tad arī citi putni izperē. Katra mātīte dēj olas noteiktu putnu sugu ligzdās, attiecīga ir arī olu krāsa. Izdevīgā brīdī dzeguzes mātīte pielaižas pie kādas noskatītas ligzdas, izgrūž vienu olu laukā un tās vietā iedēj savu olu, pēc tam tā laižas prom. Pēc izšķilšanās aklais, vēl neapspalvotais putnēns sāk instinktīvi uzstutēt sev uz muguras un izmest no ligzdas visu, kas tajā atrodas, tādējādi tas ligzdā paliek vienīgais aprūpējamais putnēns.

Interesanti fakti: Kāpēc dzeguze dēj olas citu putnu ligdzās? Ornitologi uzskata, ka tas notiek, tāpēc ka tā nespēs perēt un barot savus mazuļus – vienā ligzdošanas sezonā dzeguze izdēj līdz pat 10 olām! Tasi fiziski nebūs iespējams izaudzēt un pabarot visus pēcnācējus, tāpēc viņai nākas nodot savu pēcnācēju aprūpi citiem putniem. Dzeguze vienmēr zina, kam jāizšķiļas pirmajam: viņas putnēnam vai tās ligzdas putnēniem, kur tā atstāj savu olu. Ja viņas putnēna perēšanas laiks ir garāks, viņa iznīcina visas olas, atstājot savu putnēnu kā vienīgo ligzdas iemītnieku. Ar dzeguzes kūkošanu ir saistīti dažādi latviešu ticējumi, piemēram, pirmo reizi pavasarī dzirdot dzeguzi kūkojam, ir jābūt naudai kabatā, savādāk naudas nebūs visu gadu. Sienas pulkstenis ar dzeguzi parādījās Vācijā 16. gadsimtā. Tie ātri ieguva popularitāti un parādījās gandrīz visās mājās.

Foto: pixabay.com