Tas ir daudzgadīgs ūdensrožu dzimtas ūdensaugs.

Bieži sastopams Latvijas ezeros, upju attekās un lēni tekošās upēs. Saknenis resns, garš un sulīgs, uz tā redzamas lapu kātu atliekas. Zied no jūnija līdz augustam. Kauslapas ziedam ir piecas, dzeltenas, ārpusē, pie pamata zaļganas. Auglis nogatavojas zem ūdens. Hlorofila plastīdas atrodas tikai lapu virspusē. Lapas apakšpusē, kuru saule neapgaismo, fotosintēze nenotiek.

Ārstniecībā izmanto sakneņus. No drogas iegūst alkaloīdus, kuri iedarbojas uz trihomonām un dažiem mikroorganismiem. Svaigu sakņu esenci lieto homeopātijā. Izmantojot sakneņus, pēc tautas medicīnas norādījumiem iespējama saindēšanās.

Svarīgi, lai ārstēšanas ilgumu un devu nozīmētu kompetents speciālists, citādi ārstēšana ar dzelteno lēpi var izraisīt pastiprinātu miegainību, CNS nomākumu, vemšanu un caureju. Pārdozēšana var izraisīt smagu saindēšanos un pat nāvi. Bērniem nedrīkst lietot no dzeltenās lēpes pagatavotus preparātus, kas ir saistīts ar to, ka augs ir indīgs. Grūtniecēm, neatkarīgi no termiņa, dzeltenās lēpes lietošana arī ir aizliegta.

Foto: www.redzet.eu

Informācijas avots: www.latvijasdaba.lv, Vikipēdija, Metodiskais materiāls par ezera izpēti “Iepazīsim ezera ūdensaugus!”