Ko ēd?

Tipisks augēdājs. Bebra ēdienkartē ietilpt gandrīz visi vietējie lakstaugi (izņemot indīgos), t. sk. kultūraugi, un apmēram 20 sugu kokaugi. Gada siltajā periodā bebrs ēd galvenokārt visādu lakstaugu, kas aug ūdenī un piekrastē, sulīgās daļas. Ja dzīvniekam ir iespēja izvēlēties, pārsvarā viņa vasaras ēdienkartē ietilpst kalmes, jaunās niedres, lēpes, ūdensrozes, vilkvālītes, kosas, meldri, cūkauši, puplakši, purenes, vīgriezes, zirgskābenes, vārnkājas un nātres. Rudenī, ziemā, agrā pavasarī bebrs pārtikā izmanto dažādu ūdensaugu saknes un krūmu un koku smalkos zariņus, koku mizu, priekšroku dodot mīkstajiem lapu kokiem (apsēm, vītoliem, baltalkšņiem, bērziem).

Kur dzīvo?

Sastopams bieži, tomēr pārsvarā ūdeņainās teritorijās. Apdzīvo dažādas saldūdens tilpnes un to piekrastes. Vislielākā daudzumā mīt meža biotopos, tajos pirmkārt izvēloties upju, strautu, grāvju krastmalas. Ļoti labprāt piemājo ezeros, dīķos un vecupēs, kuru krasti dāsni aizauguši ar lapu kokiem, krūmiem un lakstaugiem. Lai izveidotu sev no plēsējiem pasargātu mājokli, bebri ceļ aizsprostus, izmantojot koku zarus, stumbrus, akmeņus, dubļus un dūņas. Bebru galvenie ienaidnieki ir vilki un lāči.

Svarīgi un interesanti fakti

Pieauguša bebra svars var sasniegt 27 kg. Tas ir lielākais grauzēju kārtas pārstāvis Eiropā. Spēj 15-20 minūtes pavadīt zem ūdens. Starp ķepu pirkstiem bebram ir izveidojušās peldplēves, kas viņam palīdz pārvietoties ūdenī. Aste pilda dziļum stūres funkciju.

Priekšzobi spēcīgi, lieli, katlveidīgi, bez saknēm, tie ir visu mūžu augoši.

Informācijas avoti: latvijasdaba.lv, Vikipēdija

Foto: Māris Kreicbergs, redzet.eu