Kur dzīvo?

Ļoti dažādi: meži, pļavas, dārzi, dzīvžogi, kāpas. Latvijā ir konstatētas 20 sugas, kuras pieder pie trim dzimtām. Septiņas no tām nav vietējās faunas pārstāvji un sastopami teritorijās, kas saistītas ar cilvēka darbību. Divas no ievestajām kailgliemežu sugām ir sastopamas tikai siltumnīcās un augu mājās un ārpus tām nespēj izdzīvot (dienvidu sugām mūsu ziemas ir par aukstu).

Ko ēd?

Lielākā daļa kailgliemežu ir visēdāji – ēd visu organisko, t.sk. augu lapas, sūnas uz kokiem, sēnes, u.tml. Daļa no kailgliemežiem ir plēsēji – ēd citus kailgliemežus un sliekas vai arī to mirstīgās atliekas.

Svarīgi un interesanti fakti

Kailgliemeži ir gliemeži, kuri evolūcijas rezultātā pilnīgi “pazaudēja” čaulu; tiem nav ārēji redzamas čaulas. Kāpēc tā notika? Pastāv dažādas hipotēzes: piemēram, iespējams, ka kādreiz šie gliemji sākuši dzīvot ūdenszāļu vidē, kur čaula tikai traucētu. Otrais pieņēmums ir, ka par iemeslu kļuva kalcija trūkums augsnē. Rezultātā kailgliemeži nav pasargāti no ienaidniekiem un no sausiem laika apstākļiem. Kailgliemežiem ir diezgan daudz ienaidnieku. Tos labprāt ēd eži, kurmji, ciršļi. No putniem – strazdi, krauķi, kovārņi; no mājputniem – vistas un pīles. Kailgliemeži arī sastāda daļu no daudzu varžu, krupju, ķirzaku un čūsku ēdienkartes. Tos pat ēd daži bezmugurkaulnieki, piemēram, skrejvaboles.

Kailgliemeži nodara lielus postījumus dārzos: ēd kartupeļu lapas un bumbuļus, kāpostu un ziedkāpostu, pupu un zirņu lapas, ziemas kviešu un rudzu graudus un asnus. Izplata arī dažādas augu slimības.

Pēdējos gados Latvijas dienvidrietumos, savairojās Spānijas kailgliemezis, kurš lokāli nodara postījumus dārziem.

Informācijas avoti: redzet.eu, latvijasdaba.lv, Vikipēdija

Foto: redzet.eu, pixabay.com