Latvijā vidēji bieža atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Tā ir lielākā zināmā Latvijas cepurīšu sēne. Aug mežos, mežmalās, cirsmās, parkos, saulainās vietās (gaismas prasīga suga). Aug vasarā un rudenī saulainās vietās, parasti cilvēka ietekmētā vidē — vecos parkos, mežmalās, ceļmalās, pļavās, ganībās, cirsmās. Reizēm veido raganu apļus.

Cepurīte: 10-30 cm plata, sākumā olveida, gluda, vēlāk plakana, ar gludu, strupu, brūnganu pauguru vidū. Izplešoties virsmiziņa saplaisā lielās, atspūrušās, brūnganās, koncentriski sakārtotās zvīņās. Mīkstums balts, ar patīkamu smaržu un riekstu garšu.

Piemērota cepšanai, lietojamas tikai cepurītes, jo kātiņi ir sīksti, jaunas cepurītes var ēst svaigas.

Līdzīgas, bet mazākas un baltākas ir citas dižsardzenes, tai skaitā iespējami indīgā dārza dižsardzene. Visas citas dižsardzenes, ar kurām Latvijā šo sugu var sajaukt, ir ēdamas. Mušmires atšķiras no dižsardzenēm ar to, ka pirmajām uz cepurītes nav saplaisājušu tumšu zvīņu, var būt tikai baltas pārslas — plīvura atliekas, un mušmirēm kātiņa pamatne ietverta makstī, kādas dižsardzenēm nav.

Ja, sēņojot, Jums rodas šaubas par konkrēto sēni, labāk neriskējiet un neņemiet to.