Parastā niedre ir segsēkļu grupas, graudzāļu dzimtas lakstaugs. Tas ir daudzgadīgs augs ar garu (līdz 2 m) ložņājošu sakneni un izturīgu, dobu, aplapotu, stāvu stublāju (līdz 5 m). Lapas plakanas, ar asām malām. Lapas apakšpusē gari, reti matiņi. Augs ir izturīgs, dobā stublāja dēļ.

Stublāja galotnē veidojas blīva slotiņa, 20-50 cm garumā. Ziedkopas ir tumši violetas, brūnas vai dzeltenas. Niedre sāk ziedēt jūnijā, un ziedēšana ilgst līdz rudens vidum.

Latvijā augs sastopams visā valsts teritorijā, ezeru un upju krastmalās, zemos un pārejas purvos, mitrās pļavās, grāvjos. Aug lielās audzēs. Niedrēm ir liela nozīme ūdens attīrīšanās procesā. Pavasarī, kamēr stiebri mīksti, var izmantot govju un zirgu barībai. Cietus stiebrus lieto jumtu segšanai, lecekšu segām, papīra un celulozes ražošanai. Dažās zemēs niedru stiebrus izmanto, aužot sienas dekorus, paklājus, žalūzijas.

Ārstnieciskam nolūkam ievāc jaunus dzinumus, stublājus un lapas, kā arī augļus un saknes. Parastās niedres ārstnieciskās īpašības ir pamatojamas ar vitamīnu un minerālu klātbūtni augā. Lai arī augs pilnībā nav izpētīts, šādas tādas zināšanas par to ir. Niedrei piemīt pretiekaisuma, antioksidanta, diurētiskas īpašības. Saknes novārījums ir ieteicams dažādu izvadorgānu sistēmas iekaisumu ārstēšanai.

Informācijas avots: www.latvijasdaba.lv, Vikipēdija, https://www.agfonds.lv