Parastā raganbeka jeb raganu beka ir Latvijā vidēji bieži sastopama beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Aug galvenokārt no jūnija līdz septembrim, zālainās vietās gaišos lapu koku mežos, parkos, gar alejām, pārsvarā zem ozoliem un liepām. Izvēlas mālainas vai kaļķainas augsnes.

Sēnes cepurītes krāsa var būt dažāda – zaļgana, netīri brūna, zaļganbrūna, dzelteni oranža vai brūngani pelēcīga. Gliemežu bojājumu vietās sārta. Forma sākumā pusapaļa, vēlāk polsterveida.

Virsmiziņa jaunākām sēnēm samtaina, vecākām gluda, mitrā laikā lipīga. Mīkstums biezs, bālgandzeltens, griezumu un lauzumu vietās stipri zilē, bet pēc tam kļūst netīri dzeltens, bez īpašas smaržas, ar patīkamu garšu.

Ēdama tikai pēc novārīšanas. Uzturā visbiežāk lieto marinētas raganu bekas (pievienojot citronskābi, beku zilganais mīkstums atkal kļūst gaišs), piemērotas arī kaltēšanai.

Neapstiprināti ziņojumi apgalvo, ka varot būt indīga kopā ar alkoholu.