Parastais cigoriņš ir daudzgadīgs, 15 – 150 cm augsts kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Diezgan bieži sastopams ceļmalās, nezāļainās vietās, norās, pa lielākai daļai mālainās vai smilšainās augsnēs. To bieži arī kultivē.

Augs ir pelēcīgi zaļā krāsā. Visas auga daļas satur piensulu. Ziedi gaiši zili, retāk rozā un balti. Augs zied no jūnija līdz septembra sākumam, augļi nobriest augustā – septembrī. Ziedi gaišzili, retumis balti vai rožaini, atveras tikai priekšpusdienas stundās.

Tautas medicīnā saknes un lakstus lieto kuņģa sekrēcijas un ēstgribas veicināšanai, kā diurētisku vai vieglu caurejas līdzekli, aknu un žultspūšļa slimību ārstēšanai. Jaunas, svaigas cigoriņu lapas lieto salātiem, tie ieteicami, slimojot ar mazasinību, jo satur dzelzi. Grauzdētas cigoriņu saknes plaši izmanto kā kafijas surogātu.

Informācijas avots: www.latvijasdaba.lv, Vikipēdija, https://www.agfonds.lv