Parastais osis ir vasarzaļš olīvu dzimtas koks ar spēcīgu sakņu sistēmu un plašu vainagu. Tā ir visizplatītākā ošu suga Eiropā.

Osis var izaugt līdz 40 m. Miza pelēka vai brūna, cieta un grumbuļaina. Jaunie zari ir gaiši pelēki vai olīvkrāsas.

Ziedi nelieli, polimorfi. Ziedu ķekari nokareni, blīvos pušķos izvietoti lapu žāklēs. Sīkie, purpursarkanie ziedi atveras maijā pirms lapu parādīšanās. Sievišķie ziedi ir nedaudz garāki kā vīrišķie. Vīrišķie ziedi ir tumši violeti un bez ziedlapām. Kokiem ar abu dzimumu ziediem vīrišķie ziedi neatbrīvo putekšņus, kamēr sievišķie ziedi uz tā paša koka spēj tos uztvert, lai izvairītos no pašapputes.

Koks, kuram vienā gadā attīstījušies tikai vīrišķie ziedi, nākamajā gadā var veidot sievišķos ziedus. Sievišķie ziedi attīstās par augļiem. Auglis — spārnulis. Sēklu skaras paliek kokā arī ziemā. Tas ir jutīgs pret bargām ziemām un pavasara salnām. Koks prasīgs pret gaismu, nepacieš noēnojumu.

Svarīgi vai interesanti fakti

Osis tiek augstu vērtēts tā ātraudzības, koksnes izturības un elastības dēļ un ir saimnieciski nozīmīga koku suga. Tiek lietots galdniecībā mēbeļu, parketa, darbarīku un slēpju izgatavošanā, laivu būvē. Osis neder pāļu un stabu izgatavošanai, jo saskarē ar zemi ātri bojājas.

Informācijas avoti: Vikipēdija

Foto: pixabay.com