Parastais ozols ir dižskābaržu dzimtas ozolu ģints koku suga, kas ir vienīgā šīs ģints suga, kura Latvijā aug savvaļā. Parastais ozols izaug liels koks ar vērtīgu koksni. Zied maijā, zīles nogatavojas septembrī. Augļi – rieksti, kurus sauc arī par zīlēm jeb ozolzīlēm.

Svarīgi vai interesanti fakti

Zīles senāk cilvēki izmantoja pārtikā (gatavoja “ozolzīļu kafiju”), kā arī tās ir nozīmīgs barības avots dažādiem dzīvniekiem. Latvijā ir izdīgušas un turpina augt 1200 gadu vecas ozolzīles.

Baltu reliģijā ozolu birzīs ir dzīvojuši dievi, tāpēc arī latviešu mitoloģijā un kultūrā ozoli ieņem īpašu vietu. Par ozola simbolismu latviešu kultūrā liecina tādi salīdzinājumi kā “Vīrs kā ozols”, “Stalts kā ozols”, “Stiprs kā ozols”. Tautas dziesmās un senajos ticējumos ozols simbolizē tautu dēlu un stipru vīru, tādēļ šūpuli, šūpuļa līksti un pirmās pirtsslotas zēnam gatavo no ozola. Vislielākie latviešu svētki Jāņi, ir vasaras saulgriežu laiks, kad līgotāji vij ozolzaru vainagus un liek tos galvā Jānim, ar ozolzariem pušķo mājas, pajūgus un automašīnas.

Ozola zariem ir rotāts Latvijas Republikas ģerbonis.

Ozola lapa Latvijā ir īpaši aizsargājamo dabas teritoriju simbols.

Ozolu mizas preparātu iedarbība pamatojas uz miecvielu spēju sablīvēt, miecēt ādu, gļotādas. No drogas gatavo tējas un novārījumus, kurus lieto kā savelkošus, pretiekaisuma līdzekļus, caurejas, kuņģa un zarnu asiņošanu ārstēšanai.

Informācijas avoti: https://www.latvijasdaba.lv, Vikipēdija

Foto: pixabay.com