Kur dzīvo?

Uzturas pārsvarā mitrās vietās. Labi peld, daudz laika pavada pie ūdens vai ūdenī. Ziemo dziļās alās, zem koku saknēm vai ēku pamatiem. No rīta pēc pamošanās sildās saulē, lai uzsildītu ķermeni un spētu kustēties. Ziemo akmeņu krāvumos, dobumos zem ēku drupām, zem koku saknēm vai celmiem, dziļās grauzēju alās.

Ko ēd?

Pārtiek pārsvarā no vardēm, zivīm, kurkuļiem, retāk – sīkiem zīdītājiem, putniem un lielākiem bezmugurkaulniekiem. Barību aprij dzīvu; rīšanas norise ilgst dažas minūtes līdz vairākas stundas – atkarībā no upura izmēriem. Var ilgi badoties, taču pēc tam, tiekot pie barības, ir īpaši rijīgi.

Svarīgi un interesanti fakti

Parastais zalktis Latvijā ir lielākā sastopamā čūska. Tā garums var sasniegt 1,5 metrus, ļoti retos gadījumos 2 m, tomēr jau 1 metru gari īpatņi ir sastopami visai reti. Latvijā dzīvojošajiem zalkšiem raksturīga pelēkā un melnā krāsa. Vēderpuse un rīkle balta, plankumaina. Galvas katrā pusē pie pakauša dzeltena, retāk oranža vai balta pusmēness veida zīme. Šie raibumi ir zalkša raksturīgākā pazīme, kas ļauj to atšķirt no citām Latvijā dzīvojošām čūskām, tai skaitā no odzes melnās formas.

Tas ļoti labi peld un nirst, spējot uzturēties zem ūdens līdz pusstundai.

Zalkšus medī āpši, lapsas, kaķi, eži un dažādi plēsīgie putni. Lai aizsargātos, zalktis mēdz tēlot mirušu dzīvnieku, nokrītot uz muguras, paverot muti un izkarinot mēli, tādējādi tas sevi pasargā no atsevišķiem plēsējiem.

Ja zalkti paņem rokās, tas no anālajiem dziedzeriem izdala smirdīgu, ķiploku smaku atgādinošu šķidrumu. Sekrētu grūti nomazgāt no rokām. Dažās valstīs zalkšus izmantoja saimniecībās, lai tie ķertu peles.

Informācijas avoti: latvijasdaba.lv, Vikipēdija

Foto: redzet.eu, pixabay.com