LA Cygnus olor; EN Mute Swan; DE Höckerschwan; RU Лебедь-шипун

Pazīmes: Ķermeņa garums parasti ir 140-160 cm, spārnu plētums ir 200—240 cm, tēviņi vidēji sver 11-12 kg, mātītes 8,5-9 kg.

Balss: ligzdu aizstāvot, abu dzimumu pārstāvji draudīgi šņāc.

Biotops: sastopami aizaugušās ūdenstilpēs ar lēni tekošu ūdeni.

Dzīves veids: pārtiek galvenokārt no dažādiem ūdensaugiem, arī bezmugurkaulniekiem. Ziemo Centrālajā un Rietumeiropā. Ligzdo 600 – 800 pāru.

Interesanti un svarīgi fakti: Gulbji, snaužot, stāv uz tās kājas, kas ir pretējā pusē spārnam, zem kura šie putni paslēpj galvu. Tas ir nepieciešams, lai saglabātu līdzsvaru. Cilvēki bieži baro gulbjus. Ornitologi māca, ka gulbjus un pīles cilvēkam vispār nevajadzētu barot. Meža pīles un gulbji ir gājputni, kuriem ziemā būtu jālido uz dienvidiem, taču, tā kā cilvēki gulbjus baro, tie arvien biežāk pārziemo Latvijā, īpaši pilsētās. Gulbji pie barošanas pierod ļoti ātri un tādā mērā, ka nelido prom pat tad, ja tiem draud iesalšana ledū. Ornitologi ir vienisprātis, ka baltmaize, nav veselīga un pilnvērtīga barība. Jāņem vērā arī tas, ka putnu neapēstā maize piesārņo ūdeni, tā ūdenstilpē sāk pūt, savukārt tas liek veidoties aļģēm, kas ir nāvējošas zivīm. Šīs aļģes ir kaitīgas arī pašiem putniem, kas nereti to dēļ saslimst, bet pūstošās maizes un aļģu dēļ ūdens sāk smakot. Tāpat nevajadzētu putnus barot ar vafelēm, cepumiem, čipsiem vai konfektēm – tas vairāk kaitēs nekā palīdzēs! Baro putnus ar auzām, kviešiem, citiem graudiem, cieti novārītu biezputru (bez cukura!), rīvētiem burkāniem, tvaicētiem dārzeņiem, piemēram, brokoļiem vai kartupeļiem, saldētiem, bet atkausētiem zirņiem, kukurūzu, salātlapām, spinātiem.

Foto: Ligita Karvele, Gaļina Tararaka, Māris Kreicbergs