Kā izskatās?

Raibeņi ir tauriņi ar krāšņiem spārniem – brūni, dzeltenbrūni, ķieģelsarkani vai samtaini melni ar gaišākiem un spilgtiem plankumiem. Lielākajai daļai raibeņu spārnu apakšpuse ir pielāgota sausu lapu, meža zemsegas un augsnes krāsai. Piemēram, nātru raibeņa priekšspārni no virspuses ir oranžsarkani ar samērā platu, dekoratīvu dzeltenmelnu joslu uz priekšējās malas.

Raibeņu kāpuri ir pārklāti ar nelieliem dzelkšņiem un ķermeņa izaugumiem.

Kur dzīvo?

Visbiežāk Latvijā sastopams nātru raibenis. To var redzēt atklātās ainavās un mežmalās. Tas ir viens no biežākiem viesiem pilsētas dārzos un parkos, kur tos vilina sērmūkšspirejas, Buddleia. Pārziemo neapkurinātās ēkās, pagrabos, malkas šķūņos, alās, koku dobumos. Pavasarī līdz ar pirmajām siltajām dienām tie kļūst aktīvi un ir vieni no pirmajiem tauriņiem, kas izlido. Parasti nātru raibeņus var sākt novērot no aprīļa sākuma vai vidus līdz maija beigām. Tad paaudzes nomainās.

Lielais nātru raibenis jeb admirālis ir retāk sastopams; tas vasarā atlido uz Latviju no dienvidiem. Augusta beigās vai septembra sākumā izlido jaunā lielo nātru raibeņu paaudze, kura vēlāk aizlido uz dienvidiem.

Kā barojas?

Raibeņu kāpuri ir sastopami uz lakstaugiem, krūmiem un kokiem. Nātru raibeņa kāpuri attīstās un barojas praktiski tikai uz lielās nātres lapām. Kā alternatīvs augs ir parastais apinis.

Svarīgi un interesanti fakti

Nātru raibenim sezonā attīstās viena paaudze, bet siltās vasarās var attīstīties arī divas paaudzes. Jaunie tauriņi parasti izlido jūnija beigās vai jūlija sākumā, bet otrā paaudze septembra sākumā. Nātru raibeņi lido līdz vēlam rudenim un, kad kļūst vēss, tie tumšās, vēsās vietās dodas pārziemot. Sausseržu raibenis ir viena no aizsargājamajām tauriņu sugām Latvijā.

Informācijas avoti: https://www.latvijasdaba.lv, Vikipēdija, Krēsliņa L. “Kukaiņi Latvijā”

Foto: pixabay.com, redzet.eu