Tā ir beku dzimtas sēņu ģints, no kuras Latvijā ir konstatētas 8 līdz 10 sugas (divu sugu novērojumi nav atzīti par drošiem).

Samtbekas veido mikorizu gan ar skuju, gan ar lapu kokiem, dažas šīs ģints sēnes ir parazītiskas. Aug mežos, retāk parkos vai pie atsevišķiem kokiem. Augļķermeņi pārsvarā parādās no jūlija līdz oktobrim, labvēlīgos klimatiskos apstākļos no jūnija līdz novembrim.

Cepurītes virsma ir sausa un nedaudz samtaina, mitrā laikā tā kļūst lipīga. Kad sēne izaug, tās cepurītes miziņa saplaisā. Sēnes mīkstums ir bālgans, dzeltenīgs vai sarkanīgs, daudzām sugām, pārgriežot, kļūst zils.

Latvijā atrastās samtbeku ģints sēnes:

Aprikožu samtbeka

Bifeļādas samtbeka

Grubuļainā samtbeka,

Kastaņbrūnā samtbeka

Kazu samtbeka

Lāču samtbeka

Parazītiskā samtbeka

Raibā samtbeka

Rubīna samtbeka

Sarkanā samtbeka

Samtbeku augšanas sezona sākas maija vidū un beidzas oktobrī. Šajā ģintī ir ēdamas un neēdamas sēnes. Ēdamās ir cepamas bez iepriekšējas novārīšanas, lietojamas žāvēšanai, marinēšanai.

Ja, sēņojot, Jums rodas šaubas par konkrēto sēni, labāk neriskējiet un neņemiet to.

Interesanti fakti.

Samtbekas ir bagātas ar viegli sagremojamām olbaltumvielām, cukuriem, fermentiem un ēteriskajām eļļām, tajās ir arī A, B, B2, C, D un PP vitamīni.

Sēnes satur specifiskas vielas, kas gaisā ātri tumšo un var bojāt sēņu izskatu. Tāpēc pirms gatavošanas ar sēnēm jārīkojas ātri, lai tās pārāk ilgi nepaliktu gaisā nomizotā veidā, bet gan nekavējoties jāieliek ūdenī. Vārīšanas laikā pievieno tējkaroti sāls un pusi tējkarotes citronskābes uz litru ūdens.