Kā izskatās? Tās ir nelielas - parasti no 2 līdz 10 mm garas, ar sešām kājām. Skudru tēviņiem un mātītēm pirms pārošanās laika izaug spārni (pēc pārošanās tēviņi iet bojā, bet mātītes nomet spārnus un meklē vietu saimes veidošanai).

Kur dzīvo?

Skudras dzīvo lielās, labi organizētās kolonijās. Vienā skudru kolonijā var būt līdz vairākiem desmitiem tūkstošu darbaskudru. Saimes veido koksnē, augsnē, virszemes pūžņos, tropos - arī koku lapotnē. Klasiskā gadījumā saime sastāv no vienas ciltsmātes (retāk - mātītes var būt vairākas) un darbaskudrām. Darbaskudru pienākumos ietilpst pūžņa aprūpe, barības piegāde, pūžņa (saimes) aizstāvēšana.

Kā barojas?

Skudras pārtiek no kukaiņiem un to kāpuriem, citiem sīkiem nomedītiem galvenokārt posmkājiem, kā arī laputu sekrēta, arī augu izcelsmes barības (sēklām, nektāra, augļu mīkstuma u.c.).

Svarīgi un interesanti fakti

Dažādām sugām ir atšķirīgi paradumi jaunas saimes veidošanai. Ir skudru sugas, kuras veido pilnīgi jaunu ligzdu, bet ir arī tādas, kur apaugļotā mātīte iebrūk svešas sugas ligzdā, nonāvē tur esošo mātīti, dažreiz arī darbaskudras, kuras nepakļaujas svešajai ienācējai, un no savām izdētajām olām vai nolaupītām svešu skudru kūniņām izaudzē sev uzticīgas darbaskudras.

Kopumā skudras tiek uzskatītas par derīgiem, vēlamiem kukaiņiem, sevišķi pie mums sastopamās mežskudras. Nevēlamas ir tās skudru sugas, kuras ieviešas cilvēku mājokļos, bojā produktus, pastiprināti aprūpē laputis (laputu izdalītais sekrēts ir skudru barība, bet laputis ir daudzu kultūraugu kaitēkļi) vai tādas, kuras ieviešas dārzos kultūraugu stādījumos.

Informācijas avoti: https://www.latvijasdaba.lv, Vikipēdija, Krēsliņa L. “Kukaiņi Latvijā”

Foto: pixabay.com