Ko ēd?

Stirna ir zālēdājs. Vasarā stirna ganībām izmanto pļavas, izcirtumus, mežam pieguļošus tīrumus. Rudenī barību tā meklē mežos, kur bagātīgi pieejami sīkkrūmi jeb mētras. Ziemā, ja sniega sega pārsniedz 30 cm un mētras vairs nav sasniedzamas, tā pārvietojas uz mežiem ar bagātīgu krūmu pamežu. Stirnas barībā reģistrētas vairāk nekā 250 augu sugas. Tā pārtiek no zālaugiem, mētrām, koku un krūmu zariem un lapām. Diennaktī tā patērē 2—3 kg barības. Tā pamatā barojas ar sulīgiem augiem, jaunu zāli, lapām un ogām.

Kur dzīvo?

Mežmalu, izcirtumu sīkmežu, birztalu un krūmāju iemītnieks. Viena no biežākajām sugām dažādos mežaini-krūmainos biotopos, kas mijas ar pļavām un laucēm. Pašreiz Latgalē sastopama arī piepilsētā.

Svarīgi un interesanti fakti

Stirna ir viena no mazākajiem briežu dzimtas dzīvniekiem.

Ķermeņa krāsojums mainās sezonāli: vasarā tas ir ruds, ziemā - pelēcīgāks. Ap ļoti īso asti (2—3 cm) tai ir balts laukums, tā saucamais “spogulis”, ko stirnas izmanto briesmu brīžos signalizācijai. Pēc astes spoguļa var noteikt stirnas dzimumu: mātītēm tas ir sirdsveida, bet tēviņiem nierveida.

Ragi ir tikai stirnu tēviņiem - bukiem.

Ja stirnu izbiedē, tā rej kā suns un augstu lec.

Informācijas avoti: latvijasdaba.lv, Vikipēdija

Foto: Māris Kreicbergs