Ko ēd?

Barību iegūst galvenokārt ūdenī. Dienā patērē ap 1-1,5 kg barības, kurā dominē dažādas zivis. Patērē arī vardes, vēžus, gliemjus, ūdensputnu cāļus, gliemjus, tārpus, dažādus kukaiņus. Augu barība ēdienkartē nenozīmīga.

Kur dzīvo?

Apdzīvo iekšējos ūdeņus un to piekrastes biotopus. Uzturas arī neapdzīvotās jūras pludmalēs upju ieteku tuvumā. Diezgan bieži (īpaši - pavasaros un rudeņos) dodas klejojumos pa sauszemi. Vienlīdz labi jūtas gan ūdenī, gan uz sauszemes. Ūdram patīk ierīkot mītnes līdzās bebriem, kā arī izmantot dambju augšpusē koncentrētos barības krājumus, kas seklā un tekošā ūdenī nebūtu viegli atrodami.

Latvijā ūdrs parasti apdzīvo 5 –15 km garu upes un tās piekrastes posmu, no ūdenstilpes daudz neattālinoties nedz vasarā, nedz ziemā.

Svarīgi un interesanti fakti

Ūdri ir ļoti rotaļīgi un atraktīvi dzīvnieki.

Vasaras laikā tie mēdz iekārtot speciālas dubļu vai smilšu vanniņas, kurās vārtīties.

Dzīvnieka astei piemīt gan dzenskrūves funkcija, ātri peldot, gan arī tā kalpo stūrēšanai.

Ienirstot ūdrs spēj cieši aizspiest nāsis un ausu atveres.

Ūdra kažoka biezums ir 110-125 tūkstoši spalviņu uz 1 cm².

Ūdra klātbūtne kādā ūdenstilpē liecina par tīru ūdeni un zivju bagātību.

Informācijas avoti: latvijasdaba.lv, Vikipēdija

Foto: pixabay.com