Ko ēd?

Latvijā vāvere galvenokārt pārtiek no egļu, priežu un lapegļu sēklām, ziemā un pavasarī arī no egļu pumpuriem, priežu jaunajiem dzinumiem, alkšņu čiekuriņiem un skarām. Vasarā barojas ar dažādām ogām, ļoti bieži ar kukaiņiem un citiem sauszemes bezmugurkaulniekiem, retumis ar putnu olām un pat mazuļiem.

Vasaras nogalē un rudenī vāvere gatavo pārtikas rezerves ziemai, barību slēpjot pie celmiem un koku saknēm, dobumos un putnu būros. Slēptuves ir atbilstoši sagatavotas, tajās pat krietnā salā temperatūra turas virs nulles. Rudenī tiek gatavotas arī sēņu rezerves. Tās tiek saspraustas uz sausiem zariņiem, lai žūst. Vāverei visgardākās ir dažu sugu celmenes un sviesta bekas. Vāveres mutē atrodas īpaši muskuļi, lai varētu ēst ozolzīles un lazdu riekstus. Ar tiem vāvere spēj saspiest ciešāk kopā apakšējos priekšzobus.

Kur dzīvo?

Vāveres Latvijā sastopamas skujkoku un jauktajos mežos, kā arī dārzos, parkos un kapsētās. Savas dzīves lielāko daļu pavada kokos. Migu iekārto koku dobumos, vai arī lodveidīgu būvē pati no zariem un sūnām, arī sausas zāles. Pat visbargākajā ziemas salā, kad vāvere ir mājās un to apsilda ar savu elpu, mājoklī ir silts (10—15 °C). Saritinājusies un apsegusies ar asti, vāvere migā pavada visu nakti un parasti arī dienas vidu, kā arī pārlaiž stipras lietavas un vētras, sniegputeņus un īpaši bargu salu ziemā.

Svarīgi un interesanti fakti

Kažoka krāsa sezonāli mainās: vasarā tajā dominē brūni rudie toņi, bet ziemas kažokā - pelēcīgāki toņi. Aste tai kalpo par līdzsvara noturēšanas līdzekli, par stūri lēcienu precizitātei un par planieri. Pakaļkājām pieci pirksti, priekškājām - labi attīstīti četri pirksti.

Informācijas avoti: latvijasdaba.lv, Vikipēdija

Foto: Māris Kreicbergs