Ko ēd?

Pārtiek praktiski tikai no gaļas. Ja nav badojies, dienā apēd vidēji divus līdz četrus kilogramus gaļas. Medī lielākoties pārnadžus (stirnas, meža cūkas, staltbriežu un aļņu teļus un govis), bebrus un peļveidīgos grauzējus, retāk – āpšus, zaķus, lapsas. Uzbrūk arī mājdzīvniekiem (galvenokārt aitām, kazām, teļiem, suņiem), ja pietrūkst dabiskās barības vai ja mājdzīvnieki atrodas provocējošos apstākļos (nepieskatīti mežā, ganībās naktī). Barības trūkuma apstākļos ēd arī kritušus dzīvniekus (maitas). Spēj vairākas dienas iztikt bez ēšanas. Kur dzīvo?

Latvijā dzīvo apmēram pus tūkstotis vilku, kas izplatīti visā valsts teritorijā, bet ļoti nevienmērīgi (sastopami pārsvarā austrumu un rietumu rajonos). Apdzīvo dažādus biotopus, biežāk mežus un augstos purvus.

Interesanti fakti

Lielākais suņu dzimtas savvaļas zvērs Latvijā.

Vilks ir bara dzīvnieks. Vientuļi vilki mēdz būt ļoti reti. Vientuļnieki parasti ir veci dzīvnieki, kas izdzīti no bara vai jauni tēviņi, kas meklē savu teritoriju. Barā var būt no 2—20 vilkiem. Katram baram ir sava teritorija, kas sasniedz 200 km2. Vilku bars nepārtraukti pārvietojas, lai medītu. Pelēkā vilka skelets ir būvēts tā, lai tas spētu ilgi un nenogurstoši skriet. Vilki var ilgstoši skriet ar ātrumu 10 km/h, īsās distancēs ātrums var sasniegt 65 km/h.

Vilcēni dzimst ar zilām acīm, un ar laiku acu krāsa mainās uz gaiši brūnu. Retos gadījumos zila acu krasa saglabājas.

Daži zinātnieki apgalvo, ka vilku intelekts ir augstāks nekā suņiem.

Cilvēkam bīstams var būt vienīgi ar trakumsērgu slims vilks.

Informācijas avoti: latvijasdaba.lv, Vikipēdija

Foto: redzet.eu