Šo sēni sauc arī par meža vilnīti. Tā pieder pienaiņu ģintij, un ģints tipiskā suga, kuras augļķermeņi pēc novārīšanas ir ēdami. Tomēr Latvijā cilvēki bieži saindējas ar šo sēni, lietojot to uzturā bez novārīšanas.

Vilnītis visbiežāk aug kopā ar pieaugušiem un veciem bērziem, atzīmēts arī ar apsēm un skujkokiem. Aug izkliedētās grupās lapu koku un jauktos mežos, gaišās vietās, bieži zālainās vai viršainās mežmalās un ceļmalās skābās augsnēs, Latvijā parasti sastopams no jūlija līdz novembrim.

Parasti lieto marinēšanai un sālīšanai. Apēdot neapstrādātas sēnes, saindēšanās simptomi – vēdergraizes, caureja un vemšana – parādās apmēram pēc stundas. Parasti tie pāriet dažu dienu laikā bez īpašas ārstēšanas.