Apšubekas jeb apšu bekas ir nosaukums astoņām Latvijā sastopamām lācīšu ģints sēnēm:

Baltā apšubeka

Baltkāta apšubeka

Brūnā apšubeka

Dzeltenbrūnā apšubeka

Parastā apšubeka

Dzeltenkāta lācītis

Ozolu lācītis

Sila lācītis

Sugas ir līdzīgas pēc formas, savstarpēji visredzamāk atšķiras ar cepurītes krāsu: apšubekas un lācīši parasti ir no dzelteniem līdz sarkaniem, bērzubekas – pelēcīgas.

Lācīšu ģints sēnes veido mikorizu ar lapu un retāk skuju kokiem, visbiežāk ar bērziem, apsēm, priedēm, ozoliem. Aug mežos, retāk parkos vai pie atsevišķiem kokiem. Augļķermeņi pārsvarā parādās no jūlija līdz oktobrim, labvēlīgos klimatiskos apstākļos no jūnija līdz novembrim.

Interesanti fakti.

Ja baraviku uzskata par sēņu virtuves karali, tad apšubeku pamatoti var nosaukt par tās mantinieci. Šīs skaistās sēnes vāra, cep, žāvē, marinē un pat vienkārši saldē svaigas, lai ziemā izbaudītu to raksturīgo sēņu smaržu un garšu. To stingrais mīkstums ir ļoti sātīgs un barojošs. Tajās ir pat vairāk olbaltumvielu nekā gaļā, lai gan tās ir sliktāk sagremojamas nekā dzīvnieku olbaltumvielas.