
Ārstniecības baldriāns /Valeriana officinalis/
Latvijā bieži sastopams. Aug mitrās, purvainās pļavās un krūmājos, ūdenstilpju krastos un purvu apmalēs. Daudzgadīgs, liels (40-170 cm) baldriānu dzimtas lakstaugs. Ļoti mainīga izskata augs. Saknenim piemīt raksturīga smarža. Ziedi sīki, gaišsārti vai gaiši violeti, Zied no jūnija līdz augustam.
Tam piemīt sedatīvas jeb nomierinošas un spazmolītiskas jeb savelkošas un spazmas mazinošas īpašības. Tautā baldriāns galvenokārt pazīstams kā dabīgs nomierinošs līdzeklis. Tas mazina baiļu sajūtu, nemieru, satraukumu un bezmiegu.
Interesanti fakti: Baldriāna dzimtas latīniskais nosaukums – Valerianaceae – cēlies no darbības vārdiem valere, kas nozīmē būt veselam un valero – būt stipram. Vēl kāda versija norāda uz baldriāna saikni ar romiešu imperatoru Valeriānu (Publius Licinius Valerianus, 253-260 A.D.). Iespējams, augs ticis nodēvēts imperatora vārdā, bet tikpat labi iespējams, ka abi – gan augs, gan imperators – savus latīniskos vārdus guvuši tieši savu īpašību dēļ.
Baldriāns ļoti īpatnēji iedarbojas uz visiem kaķveidīgajiem dzīvniekiem gan mazajiem mājas kaķiem, gan uz lielajiem savvaļas (lauvām, pumām, tīģeriem, u.c.), un tā iedarbība uz šiem dzīvniekiem nav sedatīva, bet gan ir spēcīgi uzbudinoša. Kaķis mēģinās piekļūt kaltētām drogām, izrakt baldriāna sakni, apēst baldriānu saturošu tableti vai ostīt baldriāna tinktūru. Pēc uzbudinājuma perioda, kad dzīvnieks ir iztrakojies, seko dziļš, stundām ilgs miegs.
Foto: www.redzet.eu.
Informācijas avots: www.latvijasdaba.lv, Vikipēdija