Tas ir daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs. Dzelteno un apaļo ziedu dēļ augam ir daudz tēlainu tautas nosaukumu: sviesta pika, cāļa galva, cāļa poga, zaķupoga, bumbuļpuķe, sviestpurene un citi.

Vidēja lieluma augs, atkarībā no augšanas apstākļiem var būt 30-80 cm garš. Lapu forma ir līdzīga gandrenēm vai gundegām, bez ziediem šos augus ir viegli sajaukt.

Ziedi dzelteni, 1,5–2,5 cm diametrā, pa vienam stumbra galā.

Saulpurenes var apputeksnēt vai nu ļoti sīki kukaiņi, vai arī lieli, kas ar savu svaru spēj iespiesties zieda kupolā un nokļūt līdz nektāram.

Eiropas saulpurene zied maijā un jūnija sākumā.

Latvijā Eiropas saulpurenes ir sastopamas visā teritorijā. Aug mitrās pļavās, upju krastos, mežu pļavās – vietās, kur ir barības vielām bagāta, pastāvīgi mitra augsne.

Eiropas saulpurene ir iecienīts krāšņumaugs. Sugai izveidotas vairākas šķirnes, kas piemērotas audzēšanai dārzos.

Eiropas saulpurenei piemīt antibakteriālas, spazmolītiskas, urīna un žulti dzenošas un pretiekaisuma īpašības, tomēr tautas medicīnā izmantot nav ieteicams, jo augs ir indīgs.

2022. gadā Latvijas Botāniķu biedrība savā 70 gadu jubilejā Eiropas saulpureni bija izvēlējusies par Gada augu.

Foto: www.redzet.eu

Informācijas avots: Vikipēdija