Klinšu kaulene ir daudzgadīgs, neliels (10-30 cm) rožu dzimtas lakstaugs. Latvijā bieži sastopama, aug dažādos mežos, izcirtumos, mežmalās un krūmājos.

Augam ir stāvi ziedošie dzinumi un ložņājoši neauglīgi dzinumi, kas augšanas sezonas beigās galos sakņojas, tādējādi veģetatīvi vairojoties. Lapas spilgti zaļas, saliktas no 3 lapiņām ar divkārtzāģzobainu malu. Uz dzinumiem dzeloņu maz, tie diezgan mīksti. Zied baltiem ziediem maijā, augļi nogatavojas jūlijā.

Auglis salikts no spilgti sarkaniem, spīdīgiem, sulīgiem kauleņiem (parasti 4-8), kas savstarpēji viegli atdalāmi. Ogas var pasniegt ar cukuru vai krējumu, ar pienu un medu, kā mērci un sauso garšvielu. No klinšu kaulenes gatavo etiķi un vīnu, tēju, ogas žāvē. Bet vislabāk ogas ēst svaigas. Var pagatavot kvasu, morsu vai un kompotu, ievārījumu un želeju, sīrupu un sulu. Ilgstošai uzglabāšanai ogas apber ar cukuru vai aplej ar ūdeni un uzglabā aukstā vietā (ledusskapī, pagrabā un ledusskapī).

Informācijas avots: www.latvijasdaba.lv, Vikipēdija, https://www.agfonds.lv