Lāčpurni ir Latvijā samērā reti sastopamu ēdamo sēņu ģints. Lāčpurni ir pavasara mēnešos sastopamas sēnes, kuras viegli atpazīstamas pēc to cepurīšu šūnveidīgās, šķautņainās struktūras. Lāčpurni pasaulē tiek uzskatīti par kulināri vērtīgu sēni.

Vairums lāčpurnu, ieskaitot visas Latvijā atrastās sugas, mērenajā joslā aug pavasaros, īpaši maijā, parasti lapu koku un jauktos mežos, dārzos, biežāk izvēloties saulainas un smilšainas vietas un kaļķainas augsnes.

Latvijā sastopamie lāčpurni augļķermeņus veido pavasarī, tāpēc tie reti kad sastopami vienlaicīgi ar vasarā un rudenī augošajām indīgajām sēnēm. Tomēr tie bieži ir sastopami vienā laikā ar indīgajām parasto un dižo bisīti (Gyromitra ģints) un ēdamajiem, bet mazāk vērtīgajiem ķēvpupiem (Verpa bohemica), kuri arī atrodami pavasarī, un ar kuriem tos sēņotāji mēdz jaukt. Šīs biežās jaukšanas dēļ tiek ieteikts visas asku sēnes pirms lietošanas novārīt un noliet ūdeni, kas varētu vājināt bisīšu indi, ja tā iekļūtu starp lāčpurniem.

Tomēr atšķirības starp ģintīm ir visai redzamas: ja lāčpurni ir tīkloti šūnaini, tad bisīšu virsmas krokas ir lokani viļņotas, bez redzamām šūnām. Lāčpurni arī ir pēc kopējās formas redzami regulārāki. Ķēvpupi pēc formas atgādina lāčpurnus, bet to virsma arī ir viļņota kā bisītēm.

Ja, sēņojot, Jums rodas šaubas par konkrēto sēni, labāk neriskējiet un neņemiet to.